pieskanēt
pieskanēt -skanu, -skani, -skan, pag. -skanēju; intrans.
1.Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
PiemēriTelpa pieskan ar mūziku.
1.1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriPagalmam pārlido klusai ēnai līdzīgais vakarlēpis, lai pēc tam no birztalas laukmalē ar savu nerimtīgo tarkšķi.. pieskanētu visu sulīgo vasaras nakti.
1.2.trans. Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) — par skaņu.
PiemēriBramanim tādas blēņas [lasīšana] neinteresēja, viņš pēc vakariņām tūliņ aizgāja pusgraudnieka galā gulēt, līdzko istabu sāka pieskanēt Andra skanīgā balss.
2.pareti Atbilst, būt piemērotam (kam).
PiemēriSavā dendija lomā viņš nebūt neizskatījās smieklīgs, viņam pat pieskanēja monoklis, kas Rīgas publikai bija diezgan neparasta lieta.
Avoti: 6-2. sējums