piesātinātība
piesātinātība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad (kas) ir piesūcināts ar kādu vielu.
PiemēriAugsnes piesātinātība.
2.Stāvoklis, kad (kādā vidē) ir izplatījies (kas, piemēram, viela, smarža).
Piemēri..pēdējos gados veiktie pētījumi neapšaubāmi konstatējuši Baltijas jūras ķīmiskā sastāva izmaiņas - aug piesātinātība ar naftu..
3.Stāvoklis, kad (kas) ir caurstrāvots, piepildīts ar (kādas parādības) spēcīgu izpausmi. Stāvoklis, kad (kas) ir pakļauts (kā) spēcīgai ietekmei.
PiemēriTika uzsvērta lugas emocionālā piesātinātība..
4.ķīm. Vispārināta īpašība → piesātināts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriŠķīduma piesātinātība.
5.fiz. Vispārināta īpašība → piesātināts4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarbu [gleznu] toņi sākumā vēl ne ikreiz gluži tīri, kolorīts vietumis duļķains, bez tā dzidruma, svaiguma, krāsu piesātinātības, kas raksturo viņa vēlākos darbus.
Avoti: 6-2. sējums