Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piesūbēt
piesūbēt parasti 3. pers., -sūb, pag. -sūbēja; intrans.
Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
PiemēriCaurule piesūbējusi.
Avoti: 6-2. sējums