pietaisīt
pietaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
1.Pierīkot. Arī piebūvēt.
PiemēriPietaisīt logiem slēģus.
2.Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPietaisījis daudz podu un bļodu.
2.1.Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
PiemēriEs pūriņu pietaisīju.
4.Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu).
PiemēriJa kristījot bērns drēbītes pietaisa, tad tam gaidāma slikta dzīve.
Avoti: 6-2. sējums