pievākt
pievākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu; trans.; sar.
1.Paņemt.
PiemēriIneta pastiepa roku, lai pievāktu tukšo tasi un aiznestu uz virtuvi.
- Ineta pastiepa roku, lai pievāktu tukšo tasi un aiznestu uz virtuvi.
- No rīta.. tīklus ceļ laukā un pievāc zivis.
- ..visu noslēdzu, bet atslēgas pievācu.
1.1.Paņemt sev.
PiemēriAkmeņu lielāko daļu apkārtējie zemnieki un kungi pievākuši ēku būvei..
- Akmeņu lielāko daļu apkārtējie zemnieki un kungi pievākuši ēku būvei..
- Vārnu un kovārņu bari ķērkdami laidelējās virs muižas laukiem, pievākdami tur palikušo ēsmu.
2.Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
Piemēri..Anniņa visu nedēļu Zaķkāju pievāks pie sevis.
- ..Anniņa visu nedēļu Zaķkāju pievāks pie sevis.
- Pamesto zīdaini pievākuši labsirdīgi ļaudis un audzinājuši viņu vairākus gadus..
- «Kas tas par suni?» - «Tas taču Seska šunelis,» Dižgalvis paskaidroja. «Palicis bez saimnieka, laikam kāds pievācis.»
Avoti: 6-2. sējums