Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pievērties
pievērties parasti 3. pers., -veras, pag. -vērās
Refl. → pievērt1. Tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti.
PiemēriLogs nočīkstēja un, vēja brāzmas grūsts, pievērās.
Avoti: 6-2. sējums