piešmaukt
piešmaukt -šmaucu, -šmauc, -šmauc, pag. -šmaucu
1.trans.; sar. Piekrāpt, piemānīt.
PiemēriKapteiņa vecākais palīgs Stabulnieks,.. pārbaudot Liepājā saņemto speciālo apģērbu, kopā ar bocmani atklājis, ka apgādes vīri tos steigā piešmaukuši.
2.intrans.; vienk. Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPuišelis piešmauca pie ratiem.
Avoti: 6-2. sējums