Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piešņākt
piešņākt -šņācu, -šņāc, -šņāc, pag. -šņācu; trans.
Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriSkroderis šūdams piešņāca pilnu istabu.
Avoti: 6-2. sējums