pigmentācija
pigmentācija -as, s.
1.biol. Process, arī rezultāts → pigmentēt1. Krāsa, ko rada pigmenti (1).
PiemēriĀdas pigmentācija.
- Ādas pigmentācija.
- Latviešiem raksturīga gaiša matu krāsa, zilas vai pelēkas acis.. Tādējādi latvieši starp Padomju Savienības tautām izceļas ar visgaišāko pigmentāciju.
- Brūna ādas krāsa veseliem cilvēkiem rodas vasarā saules staru ietekmē gan kā difūza iedeguma pigmentācija, gan kā vasaras raibumi..
- Ir izdarīts mēģinājums ielaist pleksti akvārijā, kura dibens nokrāsots līdzīgi šaha dēlītim. Pēc kāda iaika plekstes pigmentācija izmainījusies un kļuvusi virspusē līdzīga šaha dēlītim.
- Šī auga [piparmētras] paveidu ar zaļu stumbru sauc par Francijas piparmētru, bet ar sarkanīgu stumbra pigmentāciju - par Anglijas piparmētru.
2.Darbība, process, arī rezultāts → pigmentēt2. Krāsa, ko rada pigmenti (2).
PiemēriVielas pigmentācija.
- Vielas pigmentācija.
Avoti: 6-2. sējums