Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pikot
pikot -oju, -o, -o, pag. -oju
pīkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; retāk
1.Mest (kādam) ar sniega pikām.
PiemēriPikot brāli.
2.Veidot (kā) piku vai pikas.
PiemēriPikot mīklu.
2.1.pārn. Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
PiemēriVisi zina, kā viņš glabā savu mantu - bikses un svārkus pa nakti piķo zem matrača, cimdus - spilvendrānā..
Avoti: 6-2. sējums