pikts
pikts -ais; s. -a, -ā
pikti apst.
1.Tāds (cilvēks), kam ir dusmas. Dusmīgs (1).
PiemēriVecais Strautiņš par savu neveiksmi bija tik pikts un tā uzbruka dēlam, ka tas samulsis tikai noteica: «Tev...»
1.1.Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
Piemēri..mērnieks bij īgns, pikts.., viņš plosījās un brēca uz ikkatru saimes cilvēku, sakratīja kučieri..
1.2.Nikns (par dzīvniekiem).
PiemēriPikts tītars.
2.Tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem). Dusmīgs (2).
PiemēriPikts skatiens.
2.1.Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
PiemēriPelēcis bij apnicis stāvēdams,.. sāka skriet strupiem, piktiem rikšiem.
Avoti: 6-2. sējums