Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piktulis
piktulis -ļa, v.
piktule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; reti
Cilvēks, kas bieži ir pikts.
PiemēriPiktulei nepateicu patiesību.
Avoti: 6-2. sējums