Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pilēt
pilēt parasti 3. pers., pil, pag. pilēja; intrans.
1.Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu). Krist, arī tecēt (par pilieniem).
PiemēriNo slapjajām drēbēm uz grīdas pil ūdens.
1.1.Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
PiemēriLāstekas pil saulē.
Avoti: 6-2. sējums