pilēt
pilēt parasti 3. pers., pil, pag. pilēja; intrans.
1.Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu). Krist, arī tecēt (par pilieniem).
PiemēriNo slapjajām drēbēm uz grīdas pil ūdens.
- No slapjajām drēbēm uz grīdas pil ūdens.
- No rokas pilēja asinis.
- No bērza stumbra sāka pilēt sulas.
- Kā mazas saules dārzā zied kāršrozes. Pēc lietus ziedlapiņas sakļāvušās, no lapām pil rasa.
- Sviedri viņam pilēja gar rokām uz lāpstas kāta..
- Rati tik bagatlgi iesmērēti, ka darva no visiem četriem assgaliem pilēja zemē.
- Sāka pilēt retas lietus lāses, pēc tam nolija neliels lietutiņš.
- pārn. Kā krītošas lāses Skan laika puksti. Mirkļi mūžības upē pil.
1.1.Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
PiemēriLāstekas pil saulē.
- Lāstekas pil saulē.
- Ir marts, kūst sniegs, pil jumti, vējā lokās kailie koki..
- ..viņš pilošām drānām stāvēja ziņkāri satrauktu ļaužu barā.. Vēl pirms brīža pludmale likās no ļaudīm kā izslaucīta.
- Trīne arvien vēl klusi elsa. Viņas deguns pilēja.
Avoti: 6-2. sējums