pipars
pipars -a, v.
1.Tropu lakstaugs vai krūms ar sīkiem bezapziedņa ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem – kauleņiem, kam ir viena sēkla.
2.parasti dsk. Šī auga auglis.
PiemēriSmalkie pipari.
- Smalkie pipari.
- Berzt piparus.
- Piparu degvīns.
- Pielikt zupai piparus.
- Notīrītas, apmazgātas, nosusinātas butes ierīvē ar sāli, pipariem, novieto pannā uz restēm.
- «Raudas kungs! Vai te ir kārtīgs krogs vai kāda piparu bode!»
Stabili vārdu savienojumiPiparu bode. Uzbērt (arī sadot) (kādam) piparus.
- Piparu bode sar. — Piparbodīte.
- Uzbērt (arī sadot) (kādam) piparus idioma — sar. Bargi izbārt, sodīt kādu.
Stabili vārdu savienojumiSaldais (arī spāņu) pipars. Ūdens pipars.
- Saldais (arī spāņu) pipars — 1. Paprika (1).2. Paprika (2).
- Ūdens pipars — Ūdenspipars.
Avoti: 6-2. sējums