pīpēt
pīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Smēķēt.
Piemēri..Zenta pastāstīja, ka jaunkundze pati arī pīpējot, jo viņa esot no Rīgas, un Rīgā visas dāmas smēķējot..
- ..Zenta pastāstīja, ka jaunkundze pati arī pīpējot, jo viņa esot no Rīgas, un Rīgā visas dāmas smēķējot..
- Slaucējs tagad piedāvāja viesim cigāru, un, kamēr abi vīri uzsāka pīpēt, Liene ienāca ar vīnu.
- Vairums vīru sēdēja uz klāja un pīpēja, domīgi raudzīdamies miglā, no kurienes vajadzēja iznirt bocmaņa oranžajai laiviņai.
- pārn. Dūmeņi gar Daugavmalu pīpē. Kuģa svilpiens jūras pusē gaist.
1.1.trans. Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.).
PiemēriKocings pīpēja resnus papirosus, ar stipru tabaku piebāztus, katru dūmu dziļi iekšā ievilkdams un tad viņu pa muti un degunu ārā pūzdams..
- Kocings pīpēja resnus papirosus, ar stipru tabaku piebāztus, katru dūmu dziļi iekšā ievilkdams un tad viņu pa muti un degunu ārā pūzdams..
- Pīpēt cigaretes viņš arī jau bija ieradinājies..
- pārn. ..vien kaimiņu bērns savā šūpulī pīpēja savu knupi..
- pārn. Saules siltumu krājis, saules karstumu zadzis, Pīpē okeāns miglu un paceļ dūmakas lokus.
Avoti: 6-2. sējums