pipka
pipka -as, s.; sar.
Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm. Arī nagaika.
PiemēriKazaka nežēlīgā pipka bij saplēsusi zēna kreklu un plāno ādu. Sitienu viņš [zēns] laikam bij dabūjis par to, ka galvā tam bij atradusies izaicinoši sarkana cepure..
- Kazaka nežēlīgā pipka bij saplēsusi zēna kreklu un plāno ādu. Sitienu viņš [zēns] laikam bij dabūjis par to, ka galvā tam bij atradusies izaicinoši sarkana cepure..
- Melnā sotņa jau muižā. Ar gumijas pipkām sadzinuši cilvēkus rijā, tur sitot un pratinot.
- Čigānam ādas pipka.
Avoti: 6-2. sējums