pīpināt
pīpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans.; sar. Dot, arī ļaut (kādam) pīpēt.
Piemēri«Iedod man cigareti,» beidzot saka Ēriks. Man cigaretes ir kabatā, bet gaužām maz. Ja es sākšu pīpināt visu pasauli, tad jau rīt pat pašam pietrūks. «Man nav,» es tāpēc atbildu.
- «Iedod man cigareti,» beidzot saka Ēriks. Man cigaretes ir kabatā, bet gaužām maz. Ja es sākšu pīpināt visu pasauli, tad jau rīt pat pašam pietrūks. «Man nav,» es tāpēc atbildu.
- ..Prātiņš mērnieku, vezdams no apriņķa pilsētas, pa krogiem dzirdīdams un pīpinādams ar cigāriem, tā esot sagrozījis, ka šim [Irbēm] noņemts caur Pratina viltību pats labākais pļavas stūris..
2.intrans.; parasti 3. pers. Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
Avoti: 6-2. sējums