Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pīpmanis
pīpmanis -ņa, v.
pīpmane -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.; niev.
Smēķētājs.
PiemēriPirmos pīpmaņus Eiropa ieraudzīja tikai 1585. gadā, kad grupa spāņu un portugāļu kareivju atgriezās no Jaunās pasaules un nodemonstrēja savu māku laist dūmus pa muti un degunu.
Avoti: 6-2. sējums