Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pīppauze
pīppauze -es, dsk. ģen. -žu, s.; sar.
Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
Piemēri«Pīppauze!» Mārtiņš izziņoja, un, kad mašīna aizbrauca, veči atsēdās uz noliktavas paaugstinājuma un sāka kari smēķēt.
Avoti: 6-2. sējums