pirmatnība
pirmatnība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pirmatnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..mūžam man būs tuva dabas pirmatnība - smilšu kalni un rasotas pļavas, sausais priežu mežs un bērzu birztalu baltzaļais košums..
- ..mūžam man būs tuva dabas pirmatnība - smilšu kalni un rasotas pļavas, sausais priežu mežs un bērzu birztalu baltzaļais košums..
- ..sarūk to zemju platība, kur vēl jūt pirmatnību, cilvēks radītājs un pārveidotājs pieradina vismežonīgāko ainavu ar savu pastāvīgo klātbūtni..
- Tīģeri bija atrauti no ierastajiem apstākļiem, no dabas svaiguma, no pirmatnības, bet arī dresētājs bija gluži šķirts no ierastajiem cilvēku priekiem.
2.Vispārināta īpašība → pirmatnīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViss te [ostmalā] bija kā senāk - smags un vienkāršs līdz pirmatnībai: noliktavu durvis norūsējušām dzelzs bultām un stieņiem, lielām aizkaramām atslēgām, veikali - sašķobītām izkārtnēm, nami viduslaicīgām fasādēm un ciļņiem.
- Viss te [ostmalā] bija kā senāk - smags un vienkāršs līdz pirmatnībai: noliktavu durvis norūsējušām dzelzs bultām un stieņiem, lielām aizkaramām atslēgām, veikali - sašķobītām izkārtnēm, nami viduslaicīgām fasādēm un ciļņiem.
Avoti: 6-2. sējums