Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pirmatnējs
pirmatnējs -ais; s. -a, -ā
pirmatnēji apst.
1.Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
PiemēriPirmatnējā sabiedrība.
Stabili vārdu savienojumiPirmatnējā kopiena.
1.1.Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to. Tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma.
PiemēriPirmatnējā pasaules uztvere.
2.Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
PiemēriPirmatnējs mežs.
2.1.Tāds, ko nav pārveidojusi cilvēka darbība (par parādībām dabā).
PiemēriCilvēka postošās rokas neaizskarts, savā pirmatnējā skaistumā snauda milzīgais mežs..
3.Sākotnējs.
Piemēri..vēl 19. gadsimtā ir daudz komponistu, kas lieto veco, pirmatnējo kavatīnes jēdzienu.
Avoti: 6-2. sējums