pirmatnība
pirmatnība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pirmatnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..mūžam man būs tuva dabas pirmatnība - smilšu kalni un rasotas pļavas, sausais priežu mežs un bērzu birztalu baltzaļais košums..
2.Vispārināta īpašība → pirmatnīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViss te [ostmalā] bija kā senāk - smags un vienkāršs līdz pirmatnībai: noliktavu durvis norūsējušām dzelzs bultām un stieņiem, lielām aizkaramām atslēgām, veikali - sašķobītām izkārtnēm, nami viduslaicīgām fasādēm un ciļņiem.
Avoti: 6-2. sējums