Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pirmkolektīvs
-a, v.
1.Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
PiemēriŠāds pie mums pašreiz ir to cilvēku pulks, kas gādā par rosīgu jaunrades procesu rūpnīcas darba pirmkolektīvos.
1.1.Pirmais kolektīvs (kādā secībā, kopumā).
PiemēriBērnam, kas jau ģimenes pirmkolektīvā ir guvis priekšstatu par sabiedriski aktīva cilvēka dzīves principiem, nedraud kļūme kļūt par «balto zeķīšu» aktīvistu, kas reprezentē klasi vai skolu svētku pasākumos..
Avoti: