pirmsvēsture
pirmsvēsture -es, s.; parasti vsk.
1.Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
PiemēriMūsu paaudze no septiņiem gadiem ganos gāja. Jaunatnei šķiet, ka tā bijis briesmīgi sen, gandrīz vai pirmsvēstures laikos, jo gribot negribot katrs īsto «vēsturi» sāk ar savu dzīvi.
2.Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu).
PiemēriPlašāk par 5. augusta pirmsvēsturi šodien mūsu laikrakstā pastāsta revolucionārās kustības dalībnieks..
Avoti: 6-2. sējums