pirmšķirīgs
pirmšķirīgs -ais; s. -a, -ā
pirmšķirīgi apst.
1.Tāds, kas atbilst augstām prasībām. Tāds, kam ir augsta kvalitāte.
PiemēriPirmšķirīgs zīds.
1.1.Tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu. Galvenais.
PiemēriJau kopš Dailes teātra darba sākuma kustībai un žestam, darbības dinamikai uz skatuves bijusi pirmšķirīga nozīme..
2.Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi. Arī izcils.
PiemēriPirmšķirīgs mūziķis.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSākumā [zveja] veicās pirmšķirīgi, mēs slavējām novatorus..
Avoti: 6-2. sējums