pirmšķirīgs
pirmšķirīgs -ais; s. -a, -ā
pirmšķirīgi apst.
1.Tāds, kas atbilst augstām prasībām. Tāds, kam ir augsta kvalitāte.
PiemēriPirmšķirīgs zīds.
- Pirmšķirīgs zīds.
- Pirmšķirīga frizētava.
- Pirmšķirīga tehnika.
- Ik gadus no plašajiem stepju laukiem kolhozi un padomju saimniecības iegūst miljoniem centneru pirmšķirīgas labības, īpaši kviešus, kas ar savu augsto olbaltuma saturu.. jau senos laikos bijusi pasaulslavena eksportprece.
- «Mēs protam gatavot arī pirmšķirīgu mēteļu vatelīnu..»
- Pļaujamās platības, kuras saimniecības iedala individuālajam sektoram, nav sliktas. Zāles sastāvs ir labs, un, ja vien to nopļauj laikā un rūpīgi izkaltē, tad pirmšķirīga produkcija nodrošināta.
1.1.Tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu. Galvenais.
PiemēriJau kopš Dailes teātra darba sākuma kustībai un žestam, darbības dinamikai uz skatuves bijusi pirmšķirīga nozīme..
- Jau kopš Dailes teātra darba sākuma kustībai un žestam, darbības dinamikai uz skatuves bijusi pirmšķirīga nozīme..
- Specializācijas jautājumu praktiskā risināšanā pirmšķirīga nozīme ir ekonomiski pamatotu specializācijas organizatorisko formu izvēlei.
2.Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi. Arī izcils.
PiemēriPirmšķirīgs mūziķis.
- Pirmšķirīgs mūziķis.
- Pirmšķirīgs sportists.
- Pirmšķirīgs virpotājs.
- Uz kuģa vajadzīgs ap simt cilvēku, daudz pirmšķirīgu speciālistu..
- Teātris spējis izvirzīt visam operas galvenajam lomām pirmšķirīgus interpretus.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSākumā [zveja] veicās pirmšķirīgi, mēs slavējām novatorus..
- Sākumā [zveja] veicās pirmšķirīgi, mēs slavējām novatorus..
Avoti: 6-2. sējums