plāt
plāt plāju, plāj, plāj, pag. plāju
1.trans. Klāt, novietot, parasti plānā slānī.
Piemēri..viņa.. plāja podā diļļu kārtu, tad vīnogulāju un upeņu lapu slāni.
1.1.Likt (uz kā, parasti uz galda).
Piemēri..Vende.. plāja cepuri galdā..
1.2.Gāzt (zemē).
PiemēriPlāt labību gar zemi.
2.trans. Darīt plānāku, placināt. Darot plānāku, placinot, veidot (ko).
Piemēri..kalējs izcēla [no ēzes] knaiblēs balti nokarsušo dzelzs gabalu un ar rokas āmuru sparīgi plāja to plānāku.
3.intrans. Sist (pa ko).
Piemēri..Ormanis sāk plāt man pa plecu tā, ka jāatzīst - spēka šim vecajam frontiniekam netrūkst arī vienīgajā rokā.
3.1.trans. Sist (ko).
Piemēri..vīri.. sāk ar maisiem pērt un plāt degošos viršus un kūlu.
4.trans.; sar. Klāstīt1.
PiemēriVana atmet ar roku, bet Semjons.. nu tik plāj un plāj, kā kāršu spēlēs izput milzu bagātības.
5.intrans.; sar. Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
PiemēriAr smagu sirdi plāja mājup arī mežsarga dēls.
Avoti: 6-2. sējums