Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
platacis
platacis -ča, v.
platace -es, dsk. ģen. -ču, s.
Tas (tāds), kam ir platas acis.
PiemēriUn tur, uz tā akmens sūnainā, Pakāpies platacis puisēns kāds.
Avoti: 6-2. sējums