Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
placīgs
placīgs -ais; s. -a, -ā
placīgi apst.
Tāds, ko ir samērā viegli placināt. Tāds, kas samērā viegli plok.
PiemēriPlacīga grunts.
Avoti: 6-2. sējums