platība
platība -as, s.
1.Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
PiemēriAugļu dārza platība.
1.1.Zeme, ko kāds apsaimnieko. Zeme, kas kādam pieder.
PiemēriPiemājas zemes platība.
1.2.Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
PiemēriRudzu platība.
2.Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
PiemēriLiela uzgaidāmo telpu platība.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)dzīvojamā platība. Lietderīgā platība.
3.Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums.
PiemēriRudzu lauks piecu hektāru platībā.
Avoti: 6-2. sējums