plirkšķēt
plirkšķēt parasti 3. pers., plirkšķ, pag. plirkšķēja
plirkšēt parasti 3. pers., plirkš, pag. plirkšēja; intrans.; retāk
Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu). Atskanēt šādai skaņai.
PiemēriModinātājs plirkšķ.
- Modinātājs plirkšķ.
- Lielais «Ižs» rībināja rupji kā krusa pa jumtu, bet šis pinkšķēja kā plēsts audekls, kaut kāds Sīkais...
Avoti: 6-2. sējums