plivināt
plivināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo.
PiemēriPlivināt lenti.
1.1.Vēcināt (spārnus), parasti lidojumā.
PiemēriLaukirbes ļoti ātri skrien. No zemes paceļas ar troksni un skaļām klaigām; strauji plivinādamas spārnus, lido ātri, taisnā līnijā un zemu.
1.2.intrans.; reti Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
PiemēriPutni skrej no viena koka uz otru, un gaisā augstu plivina vanags.
Avoti: 6-2. sējums