Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plācenītis
plācenītis -ša, v.
1.Dem. → plācenis.
2.Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
PiemēriKartupeļu plācenītis.
Avoti: 6-2. sējums