plīkš
plīkš izsauk.
plīks izsauk.; retāk
1.parasti savienojumā «plīkš, plākš» Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
PiemēriVisi trīs viņi gāja blakus - kā kareivji ierindā, nemeklēdami pat sausāku ceļa maliņu vai taciņu, bet - plīkš, plākš - tieši peļķē iekšā un pāri tai..
- Visi trīs viņi gāja blakus - kā kareivji ierindā, nemeklēdami pat sausāku ceļa maliņu vai taciņu, bet - plīkš, plākš - tieši peļķē iekšā un pāri tai..
- Tāpēc autobusiņš ar uzrakstu «Rīga» ir tik priecīgs, tāpēc labo garastāvokli nespēj izbojāt pat lietus, kas atkal atsāk savu vienmuļo plīkš-plākš.
1.1.Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
Avoti: 6-2. sējums