polarizēties
polarizēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējas
1.Refl. → polarizēt1. Tikt polarizētam.
PiemēriNonākot spēcīgā elektriskā laukā, cilvēks polarizējas. Elektriskais lauks it kā pievelk sev tuvāk vienas zīmes lādiņus, atgrūžot pretējos.
2.Refl. → polarizēt2. Tikt polarizētam.
Piemēri..nevar nepamanīt, ka salīdzinājumā ar mums pašiem četrdesmitajos, piecdesmitajos gados šodienas jaunatne ir vairāk diferencējusies, pat polarizējusies.
Avoti: 6-2. sējums