poliritmija
poliritmija -as, s.; parasti vsk.
1.mūz. Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
Piemēri..poliritmija sastopama vislielākajā skaņdarbu vairumā..
2.literat. Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
Piemēri20. gadsimts nāk kā intensīvu meklējumu laiks arī versifikācijā. Pastiprinās poliritmijas tendences..
Avoti: 6-2. sējums