Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
poliritmisks
poliritmisks -ais; s. -a, -ā
poliritmiski apst.
1.mūz. Saistīts ar poliritmiju (1), tai raksturīgs.
PiemēriPoliritmisks skaņdarbs.
2.literat. Saistīts ar poliritmiju (2), tai raksturīgs.
PiemēriVersifikācijā pastiprinās poliritmiskas tendences, kas ļauj vārsmās elastīgāk atbalsot dzīves daudzveidību tās dažādajās noskaņās..
Avoti: 6-2. sējums