polisks
polisks -ais; s. -a, -ā
poliski apst.
Tāds, kas ir rakstīts, runāts poļu valodā. Raksturīgs poļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs poļiem.
PiemēriPolisks ornaments.
- Polisks ornaments.
- Poliska izruna.
- Komandieris ar garajām ūsām un polisko uzvārdu Kupčinskis atnesa drēbju kaudzi.
- Broņevickis piedevām runāja poliski, bet es tajā laikā vēl nebiju īsti apguvusi krievu valodu...
- Tad nāca slaveno futbolistu sērija, kuriem bija poliska izcelsme.
Avoti: 6-2. sējums