Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
polisks
polisks
-ais; s. -a, -ā
poliski
apst.
Tāds, kas ir rakstīts, runāts poļu valodā. Raksturīgs poļu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs poļiem.
Piemēri
Polisks ornaments.
Piemēri
Polisks ornaments.
Poliska izruna.
Komandieris ar garajām ūsām un polisko uzvārdu Kupčinskis atnesa drēbju kaudzi.
Broņevickis piedevām runāja poliski, bet es tajā laikā vēl nebiju īsti apguvusi krievu valodu...
Tad nāca slaveno futbolistu sērija, kuriem bija poliska izcelsme.
Avoti:
6-2. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
polise
polisemantisks
polisēmija
polisēmisks
polisērskābe
polisindetons
polisintētisks
polisks
polismenis
polispasts
polistirols
politapssrdze
politbirojs
politdaļa
politdarbinieks
Tēzaurs
polisks
MLVV
polisks
MEV
puolisks