Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
politdarbinieks
politdarbinieks -a, v.
politdarbiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
PiemēriPirmais atnāca partijas Centrālkomitejas sūtītais politdarbinieks Jānis Vimba..
Avoti: 6-2. sējums