Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
politūra
politūra -as, s.
Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
PiemēriGaišā politūra.
  • Gaišā politūra.
  • Tumšā politūra.
  • Mēbeļu apdarē lieto caurspīdīgas lakas vai politūru, kas dod iespēju cauri uzklājuma kārtai redzēt dabisko koksni..
  • Dobeles fabrika «Spodrība» mēbeļu tīrīšanai un pulēšanai ražo politūru..
  • Mitrs gaiss ir dzelzs priekšmetu ienaidnieks: tie sāk rūsēt. Lai to novērstu, laiku pa laikam priekšmetus vajag noberzt ar politūru.
Avoti: 6-2. sējums