polārnieks
polārnieks -a, v.
polārniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; sar.
Polārpētnieks.
PiemēriJa sastopi [Tālajos ziemeļos] cilvēku ar bisi uz muguras, paturi prātā, ka tas nav mednieks, bet ierindas polārnieks, kas apbruņojies dodas kārtējā apgaitā, riskēdams satikt ledus lāci.
Avoti: 6-2. sējums