popārts
popārts -a, v.; parasti vsk.
Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u.tml.
PiemēriMākslas darbā nepieciešamo tēlainību nevar radīt ģeometriskais abstrakcionisms vai naturāls utilitārs priekšmets. Tāpēc mūsu plakāta mākslā nav ieviesušies opārts un popārts.
Avoti: 6-2. sējums