Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
popdziedonis
popdziedonis -ņa, v.
popdziedone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
PiemēriVispirms jāmin divi simpātiski jaunieši.. Viņi bija visīstākie.. popdziedoņi, kuri pie mikrofona prot tikai vai nu čukstēt, vai kliegt, pavadot paši [sevi] uz ģitārām.
Avoti: 6-2. sējums