pozitīvisms
pozitīvisms -a, v.; parasti vsk.; filoz.
Subjektīvā ideālisma paveids, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
PiemēriPozitīvisms noliedz iespēju izzināt lietu būtību. Tas pasludina empīrisku parādību un faktu kultu.
Avoti: 6-2. sējums