pozēt
pozēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
PiemēriSezānam ir raksturīgas statiskas kompozīcijas. Tēlojot cilvēku, mākslinieks liek tam pozēt neskaitāmas reizes.. pilnīgi nekustīgā pozā.
2.Samāksloti, arī maldinoši izturēties.
PiemēriMillija apzinājās savu vērtību. Sajuzdama uz sevi vērstos svešos skatienus, viņa mazliet pozēja. Viņas kustības kļuva lēnākas, plastiskākas. Runājot viņa apvaldīja vaibstus, smejoties klusināja balsi, bet ļāva spīdēt savu zobu rindām.
Avoti: 6-2. sējums