Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
praķis
praķis -ķa, v.; sar.
Bieza auduma jaka, žakete.
PiemēriMan tuvumā stāvēja drukns pusmūža ūsainis melnā vadmalas praķī virs pelēka kamzoļa.
Avoti: 6-2. sējums