praķis
praķis -ķa, v.; sar.
Bieza auduma jaka, žakete.
PiemēriMan tuvumā stāvēja drukns pusmūža ūsainis melnā vadmalas praķī virs pelēka kamzoļa.
- Man tuvumā stāvēja drukns pusmūža ūsainis melnā vadmalas praķī virs pelēka kamzoļa.
- ..Šubergs, pavirzījies atpakaļ, nemanāmi satvēra vīru aiz skausta ar tādu grābienu, ka viņa praķim uz krūtīm atsprāga poga..
- ..tramvajā ir vairs tikai.. kāds vecāks vīrs vatētā praķī, gariem ūdenszābakiem kājās.
Avoti: 6-2. sējums