pretinieks
pretinieks -a, v.
pretiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu). Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
PiemēriŠkiriskais pretinieks.
1.1.Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
PiemēriIdeoloģiskais pretinieks.
1.2.Tas, kas nevēlami iedarbojas (uz ko).
PiemēriDaudzi zinātnieki uzskata, ka ķīmiskie insekticīdi, iznīcinādami kaitēkļu dabiskos pretiniekus, pastrādā vairāk ļauna nekā laba.
2.mil. Tas (piemēram, karavīrs, karaspēks), ar ko cīnās (karā, bruņotā sadursmē).
PiemēriPretinieka spēki.
3.Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
PiemēriKaušļi saķērās ciešāk.. Katrs centās nogāzt savu pretinieku.
4.Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
PiemēriPretinieks Eiropas čempionātā.
Avoti: 6-2. sējums