Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pretisks
-ais; s. -a, -ā
apst.; novec.
1.Pretējs2.
PiemēriMainīgas, pretiskas sajūtas grieza kā skaidu atvarā. Pat miegs naktīs bēga... cilvēks pavisam līdzsvaru varēja zaudēt...
2.Pretīgs.
Piemēri«Naciozofiem» [buržuāziskajiem filozofiem] ir pretisks jebkurš kompromiss ar racionālismu.
Avoti: