pretoties
pretoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
PiemēriPretoties ienaidniekam.
1.1.Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
PiemēriViņš [zēns] reizēm vilka to zemūdens milzi [līdaku] tuvāk laivai, reizēm atkal palaida svabadāk. Nokausēt vajadzēja. Tikai tad, kad juta, ka neredzamais zvērs vairs tā nepretojas, sāka uztīt auklu.
2.Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
Piemēri..lai nu Prātnieks grieza kā griezdams visus mērnieku darbus par labiem, tad tomēr daudz malēji [dzirnavās] viņam cieti pretojās..
2.1.Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
PiemēriPretoties dusmām.
2.2.Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
PiemēriJūrnieki pretojas vētrām.
2.3.Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
PiemēriLai mūsu organisms spētu pretoties jebkurai slimībai, tam jābūt nodrošinātam ar pilnvērtīgām olbaltumvielām un vitamīniem.
3.parasti 3. pers. Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) — piemēram, par vielām, priekšmetiem.
PiemēriPretoties laika kaprīzēm šīm [fosfātu] krāsām palīdz tas apstāklis, ka, uzklātas uz būvmateriāla virsmas, tās reaģē ar virsmu un veido porainu pārklājumu..
Avoti: 6-2. sējums