pretors
pretors -a, v.; vēst.
Senajā Romā — amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību. Arī provinces pārvaldnieks.
PiemēriTieši Dionīsa svētku laikā.. sudrabā mirdzošas jātnieku kohortas pavadībā ieradās provinces pretors..
Avoti: 6-2. sējums