pretnis
pretnis -ņa, v.
pretne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Pretstats2. Tas (tāds), kas ir (kādam) pretējs, kas dara (ko) pretēju.
PiemēriMelnais bruņinieks uzveduma ietvaros eksistē kā reāls spēks.. Viņš ir pretnis - Raiņa tēlotās pasaules svarīgs aspekts..
2.v.; tehn. Rīks, ar ko balsta, pietur lāgojamo detaļu.
Avoti: 6-2. sējums